Mūsu apaļkoksnes produkti tiek pakļauti ļoti stingriem kvalitātes kritērijiem (saskaņā ar Tegernzē noteikumiem). Atkarībā no koksnes veida atsevišķi koksnes profili uzrāda dabiskas krāsas izmaiņas. Šīs atšķirīgās krāsas izmaiņas produktam dod dzīvīgu izskatu un pasvītro koksnes dabisko, individuālo raksturu – šīs krāsas variācijas nav šķirošanas kritērijs.

Dabiski klimata apstākļi, piem., saule, mitrums un UV starojums, atkarībā no koksnes veida iedarbojas atšķirīgi. Tādējādi var veidoties plaisas, kas tomēr neietekmē izturību. Plaisu veidošanās ir dabiska koksnes īpašība un nevar kalpot par pamatu pretenzijām.

Atkarībā no koksnes veida, izcelsmes un augšanas apstākļiem, zaru daudzums un lielums var atšķirties. Tie nav uzskatāmi par trūkumu, to skaits un lielums nav ierobežots. Nav iespējams vienmēr izvairīties no atsevišķiem ieaugušiem zariem un plīsumiem zaru zonās, tie neietekmē koksnes izturību. Tas pats attiecas uz koksni, kas apstrādāta ar krāsu. Koksne ir dabisks “funkcionējošs” materiāls. 

Tādēļ apkārtējās vides gaisa mitruma ietekmes rezultātā var rasties koka profila biezuma un platuma izmēru izmaiņas (līdz 10 %). Šādu uzvedību sauc par briešanu un rukumu, tas ir jāņem vērā plānošanas laikā. Norādītie profila un dēļu izmēri ir aprēķina izmēri, kas terases zonā var atšķirties no faktiskā izmēra garumā līdz 5 cm un platumā līdz 1 cm.

Dabiski augušiem materiāliem iespējamas samērīgas deformācijas, bet vietām arī spēcīgas deformācijas. Pareizs attālums no pamatnes konstrukcijas var mazināt deformāciju.

Terases seguma dēļi, kas jau ir deformēti, sazāģēšanas laikā var tikt izlaboti ar apgriešanas palīdzību. Deformāciju var mazināt, veicot piegriešanu uz vietas. Nevar garantēt, ka visi dēļi visā savā garumā nesatur deformācijas.

Papildus koksnes izvēlei un dabiskajai koksnes izturībai, liela ietekme uz kalpošanas mūžu ir arī konstruktīvajiem būvniecības pasākumiem. Ja koksne ilgāku laiku tiek pakļauta paaugstinātam mitrumam, iespējami sēnīšu izraisīti bojājumi. To var novērst pareiza plānošana un būvniecības laikā veiktie konstruktīvie koksnes aizsardzības pasākumi. 

Stāvošajiem un nesošajiem koka būvelementiem ir principāli jāizvairās no tiešas saskarsmes ar zemi ārpus telpām. Aizsardzībai pret ūdens šļakatām ieteicams nodrošināt minimālo attālumu (paaugstinājumu) apm. 15 cm. 

Guļošajām koka konstrukcijām tāpat ir svarīgi izvairīties no tiešas saskarsmes ar zemi, vienmēr saglabājot pietiekamu attālumu no pamatnes. Lai izvairītos no stāvoša ūdens uzkrāšanās, horizontālām virsmām nepieciešamas notekas. 

Vēl viena efektīva metode kokizstrādājumu kalpošanas mūža paildzināšanai ir impregnēšana. Iegremdēšanas impregnēšana tiek veikta zaļā vai dzeltenā krāsā. Procedūra ietver visas koksnes iegremdēšanu koksnes aizsardzības līdzekļa vannā, periodā no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Biežākās pielietošanas jomas ir koka elementu apstrāde – pārklājumiem, specifiskiem izstrādājumiem, logiem un durvīm. Krāsas piedevas ir paredzētas tikai kontroles mērķiem un nav klimata izturīgas. Paša impregnējuma klimata izturība ir atkarīga no sāls šķīduma fiksācijas koksnē. Tādēļ svaigi impregnēta koksne ir dažas dienas jāpasargā no lietus iedarbības. Pats koksnes aizsardzības līdzeklis parasti ir ūdenī šķīstošs, bezkrāsains vai krāsots sāls koncentrāts. Tas satur biocīdas vielas. Iegremdēšanas impregnēšana ir iespējama tikai tad, ja koksnes mitrums ir mazāks par 50 %. Tā ir profilaktiska koksnei, kas tiek lietota telpās un ārpus telpām bez saskarsmes ar zemi, un ir efektīva pret koksni iznīcinošām sēnītēm un kukaiņiem. Pareizi uzglabājot koksni, tā profilaktiski iedarbojas pret zilējumu un puvi. Ar iegremdēšanu impregnētus izstrādājumus pēc izžāvēšanas var krāsot ar jebkuru krāsu.

PASĀKUMI KOKA KONSTRUKCIJU IZTURĪBAS UN KALPOŠANAS MŪŽA PAGARINĀŠANAI

• Konstruējiet koka elementus tā, lai no tiem varētu notecēt ūdens (Atbalsta spilventiņu izmantošana)
• Terases klāji vienmēr jākonstruē ar vismaz 2 % slīpumu profila gareniskajā virzienā 
• Saskarsmes virsmai starp pamata konstrukciju un dēļiem jābūt pēc iespējas mazākai, vai arī jāizmanto starplikas
• Jāizvairās no ilgstoša mitruma
• Jānodrošina pietiekama ventilācija
• Jāizvairās no saskarsmes ar zemi
• Jānodrošina šuvju atstarpes 5–8 mm starp dēļiem un priekšējām daļām
• Mazu izmēru dēļiem retāk rodas plaisas
• Jāizmanto nerūsējoša tērauda skrūves 
• Uz koka terasēm neveiciet metālapstrādes darbus, piemēram, slīpēšanu u.c. (dzelzs oksīda reakcija)
• Koka elementi ir regulāri jātīra un jākopj

NOSTIPRINĀŠANA, PELĒKAS KRĀSAS VEIDOŠANĀS, VIRSMAS APSTRĀDE, DZELTENĀS KRĀSAS VEIDOŠANĀS

Koka elementu nostiprināšanai ideāli piemērotas ir nerūsējošā tērauda skrūves. Cinkotajām skrūvēm var sabojāties cinka slānis, izraisot koroziju un koksnes krāsas izmaiņas. Koka šķirnes, kas satur lielu miecvielu apjomu, piemēram, duglāzija, reaģē arī uz saskarsmi ar zemi un iekrāsojas tumšā krāsā. 

Ārpus telpām izmantoti kokizstrādājumi ir pakļauti klimata ietekmei. Uz virsmu iedarbojas UV starojums un lietus. Koka komponenti līdz ar to tiek ķīmiski mainīti un izskaloti. Koksne ārpus telpām tādējādi dabiski kļūst pelēcīga. 

Virsmas apstrāde ar atbilstošiem līdzekļiem ļauj sasniegt relatīvu aizsardzību pret mitrumu un UV starojumu. Lai ilgstoši saglabātu izskatu un efektu, lietojot kokizstrādājumus ārpus telpām regulāri – vismaz divreiz gadā – jāveic atkārtota aizsardzības līdzekļu uzklāšana. 

Kokizstrādājumi, kas tiek lietoti telpās un nav pakļauti klimata iedarbībai, pēc kāda laika dabiski kļūst dzeltenīgi.